Ieva Timermane

Alise MEDIŅA (1984)
Saulrietā, 2025
audekls, eļļa, 81x73 cm
Alises Mediņas gleznu izstāde skatāma līdz šī mēneša beigām!

Būvniecības likumības pierādīšana civilprocesā - pirmreizēji publicēts https://lvportals.lv/e-konsultacijas/18859-ka-pieradit-faktu-ka-maja-nodota-ekspuatacija-2019 :
Kā māju īpašnieks (ar kādiem dokumentiem) var pierādīt zemes īpašniekam faktu, kā māja ir nodota ekspluatācijā, ja nav nevienā arhīvā nekādu dokumentu, kas apliecina legālo būvju celtniecību? Bet pašvaldības būvvalde saka, ka dokumenti ir vienkārši nozaudēti.

LR Civillikuma 968.pants nosaka, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu, izņēmumi paredzēti zemes reformas likumos, kā arī gadījumos, kad ēkas cēlējs atrodas ar zemes īpašnieku kādā sevišķā tiesiskā attiecībā ( kā lietotājs, nomnieks, apbūves tiesīgais un tml.). Šobrīd būtu jau jābūt visu ēku tiesiskajam stāvoklim zināmam, - kopš 1995.gada Latvijā ir spēkā Kadastra likums, kopš 2006.gada 01.janvāra - Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums, kas reglamentē nekustamā īpašuma un ar to saistīto tiesību uzskaiti valsts kadastrā, ko veic Valsts zemes dienests.

Lasītāja uzdotais jautājums diemžēl neatspoguļo strīdus situācijas būtību kopumā - jautājumā nav tieši norādīta zemes īpašnieka attieksme pret izveidojušos situāciju, t.i., vai zemes īpašnieks ir gatavs atzīt būvi par tiesiski uzceltu un saistīties ar nomas tiesiskām attiecībām, ņemot vērā, ka līdz Valsts kadastra likuma spēkā stāšanās brīdim 2006.gadā Valsts Zemes dienestā uzskaitīta būve, par kuras būvniecības pārkāpumiem nav izdarītas atzīmes tās uzskaites dokumentos, ir uzcelta likumīgi.
Dokumenta nozaudēšanas fakts neiznīcina uz tā pamata iegūtās tiesības, un likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 17.pants paredz īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā ļoti daudzus dokumentu veidus, kas apliecina ēku tiesisku iegūšanu.
Precizējot ēku tiesiskās iegūšanas laika periodu ( šajā gadījumā tas nav lasītāja vēstulē nav norādīts), varēs noteikt dokumentu veidu un iespējamos arhīvus, kur tos meklēt.

Taču, ievērojot to, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kurš par tādu ierakstīts zemes grāmatās (CL 994.p.) un kopš 2012.gada grozījumiem Valsts kadastra likumā paredzēta arī kārtība, kā zemes īpašnieks pievieno uz tā zemes uzbūvētās ēkas savam zemes īpašumam, iespējams, zemes īpašnieks vēlas iegūt ēkas savā īpašumā, īstenojot Civillikuma 968.pantā paredzēto nekustamā īpašuma vienotību. Civillikuma 17.nodaļa reglamentē to, kādus pierādījumus ēku īpašnieks un zemes īpašnieks var izmantot, ceļot prasību par ēku ierakstīšanu zemes grāmatās.

Katrs gadījums jāvērtē atsevišķi. Ja starp pusēm (ēku un zemes īpašnieku) ir strīds, kas risināms tiesā prasības tiesvedībā, tad katrai no pusēm būtu jākonsultējas par pierādījumu iegūšanu un iesniegšanu Civilprocesā paredzētajos termiņos, jo tiesību zinātnē atzīts, ka “Civilprocesa teorijā pierādījumu un pierādīšanas jautājums ir viens no pamatinstitūtiem, kurš atrodas patstāvīgā attīstībā.” (D.Ose “Pierādījumi un pierādīšana civilprocesā”, LU, 2013), un nebūtu ieteicams savu tiesību aizsardzībai aprobežoties ar patstāvīgiem pētījumiem, kas aizsākami ar profesora Aivara Līča grāmatu “Prasības tiesvedībā un pierādījumi” (Tiesu namu aģentūra 2003.g.), un paredzēta gan studentiem, gan tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem un personām, kuru profesionālo pienākumu pildīšana ir saistīta ar civilo tiesvedību vai kuras vēlas izprast civilās tiesvedības pamatnoteikumus, nozīmīgāko procesuālo institūtu jēdzienu un būtību, kā arī atsevišķu prasības tiesvedību reglamentējošo normu piemērošanas jautājumus tiesu praksē.
https://lvportals.lv/e-konsultacijas/visas-atbildes/teksts:Ieva%20Timermane