Open2Vote

Saeima konceptuāli vērtēs opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavoto Solidaritātes maksājumu likuma projektu, ar kuru piedāvāts piemērot solidaritātes maksājumu kredītiestādēm un enerģētikas uzņēmumiem ar strauju peļņas pieaugumu.

Tu balsotu PAR vai PRET?
👉 https://open2vote.eu/latvija/bills/463

ZZS piedāvā Latvijā strādājošām kredītiestādēm un to filiālēm, dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, kā arī elektroenerģijas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem peļņa par 45% pārsniedz pēdējo četru gadu vidējo, piemērot solidaritātes maksājumu valsts budžetā 60% apmērā no peļņas, šo maksājumu novirzot veselības aprūpes finansēšanai.

ZZS atzīmē, ka daļā Eiropas valstu ir ieviesti līdzīgi maksājumi uzņēmumiem, kas guvuši lielu peļņu, jo Krievijas izraisītā kara rezultātā piedzīvota milzīga inflācija.

Opozīcijas partija iecerējusi, ka šādi maksājumi varētu tikt ieturēti līdz 2025.gada beigām.

Saeima konceptuāli plāno skatīt Zaļo un Zemnieku savienības rosinātos grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, ar kuriem opozīcijas politiskais spēks Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu rosina padarīt publiskāku.
❓ Vai atbalsti šādu ideju? Balso 👉 https://open2vote.eu/latvija/bills/462

ZZS rosina likumā paredzēt iespējas prezidenta amata kandidātu publiskām debatēm, nosakot, ka Valsts prezidenta amata kandidātam ir tiesības izmantot valsts nodrošināto bezmaksas raidlaiku un tiesības piedalīties publiskajās debatēs sabiedrisko elektronisko plašsaziņu līdzekļu televīzijas un radio programmās, kur kandidātiem būtu jānodrošina bezmaksas raidlaiks divas reizes pa 30 minūtēm. Ja Valsts prezidenta amatam tiktu pieteikti vairāki kandidāti, sabiedriskajiem medijiem būtu jāsarīko viņu publiskās debates.

Savukārt Valsts prezidenta amata kandidātiem ZZS piedāvā noteikt pienākumu pēc Saeimas frakciju uzaicinājuma vismaz vienu reizi tikties ar konkrētā politiskā spēka deputātiem, proti, viņš nedrīkstētu atteikties no kādas frakcijas apmeklējuma.

ZZS jau vairākkārt ir piedāvājusi dažādas būtiskas izmaiņas Valsts prezidenta izraudzīšanās kārtībā, piemēram, šī gada sākumā Saeima noraidīja kārtējo piedāvājumu veikt grozījumus Satversmē, kas būtu noteikuši, ka Valsts prezidentu ievēlē Latvijas balsstiesīgie pilsoņi, nevis parlaments.

❓ Vai jāsamazina bāriņtiesu kompetence veikt notariālas funkcijas?
👉 Balso PAR vai PRET: https://open2vote.eu/aktuali/bills/459

Saeimā iesniegts valdības apstiprinātais likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, ar kuru plānots ievērojami samazināt bāriņtiesu kompetenci notariālo funkciju izpildē.

Grozījumi Bāriņtiesu likumā paredz atteikties no tādām bāriņtiesu līdz šim veiktajām darbībām kā darījumu sastādīšana, testamenta apliecināšana un pieņemšana glabāšanā, līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali apliecināšana u. c.

Vienlaikus ir plānots bāriņtiesām saglabāt tādas notariālās darbības, kurām cita starpā ir sociāls raksturs un kuru izpildei nav nepieciešamas padziļinātas zināšanas tiesību zinātnē.

Piemēram, paredzēts, ka bāriņtiesu kompetencē tiks saglabātas tiesības apliecināt to iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras), kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, un pieņemt šo iedzīvotāju pilnvaru atsaukumus. Tāpat bāriņtiesām varētu tikt saglabāta kompetence apliecināt uz dokumentiem (izņemot nostiprinājuma lūgumiem zemesgrāmatai) to iedzīvotāju paraksta īstumu, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā.

Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu no 2022. gada 1. janvāra apliecinājumus ir tiesīgas izdarīt 36 bāriņtiesas. Vidējais apliecinājumu skaits gadā atsevišķos novados var sasniegt pat vairākus tūkstošus. Tādējādi bāriņtiesas veic juridisku un saimniecisku jautājumu risināšanu, ko var nodrošināt arī zvērināti notāri.

❗ Plašāk par likumprojektu LV portāls https://lvportals.lv/skaidrojumi/349093-barintiesas-atslogos-no-atseviskam-notarialam-funkcijam-2023